Vai Latvijai ir izdevīgi iestāties OECD? (pirmpublicējums: 09.06.2013) - Publicistika - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Vai Latvijai ir izdevīgi iestāties OECD? (pirmpublicējums: 09.06.2013)

Publicējis Alma Kopa sadaļā Politika · 10/4/2014 10:42:35

OECD Oraganisation for Economic Co-operation and Development, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Tās priekštece, Eiropas ekonomiskās sadarbības organizācija, tika dibināta 1948. gada 16.aprilī Māršala plāna realizēšanai. Māršala plāna galvenie mērķi bija Amerikas Savienības Valstu (ASV) liekās produkcijas noieta tirgus saglabāšana un paplašināšana, pēckara situācijā, esošo Eiropas valstu apkalpošana un nodrošināšana ar kredītiem, izejvielām, pārtikas un citām precēm, kā arī Padomju savienības un komunisma ietekmes ierobežošana. Šis plāns iekļaujas augstākā plānā (Truman-Doktrīnā), kas tiek uzskatīts par aukstā kara sākumu.

ASV bija lielākā Otrā pasaules kara ieguvēja. Tās ekonomika strauji pieņēmās spēkā. Kara gados visas Eiropas zelta rezerves bija pārgājušas ASV rokās.

Šodien organizācijā ietilpst 34 valstis. Par iestāšanās kritēriju tiek pieņemti augsti ienākumi uz iedzīvotāju. Tādēļ nav īsti skaidrs, kādēļ Latvija ar saviem super zemajiem ienākumiem tiek aicināta iestaties šajā organizācijā. Organizācijas šodienas pamatuzdevumi ir valdību pieredzes apmaina, labākā ceļa atrašana kopīgo problēmu risināšana. Tradicionāli dalībvalstīs notiek šādu organizāciju mērķu implementēšana šo valstu politikā un likuma normās
.

OECD ir trīs oficiālie mērķi: No paša sākuma šīs organizācijas mērķis ir bijis ASV eksporta tirgus paplašināšana. Otrkārt, organizācijas mērķis ir brīva preču un kapitāla plūsma.


OECD mandāts liecina par šīs organizācijas īpašo varu. Tas izplatās uz visam valsts aktivitātēm - sabiedriski politiskajām un saimnieciskajām - izņemot aizsardzības politiku. Aizsardzības politika ir NATO zina.


Pati organizācija savu darbību iedala septiņās kategorijas: tautsaimniecība, sabiedrība, inovācijas, finanses, pārvalde, resursu ilgstoša izmantošana un attīstība. (Uz ko gan tieši attiecas divas piedējas kategorijas?) Šīs septiņas kategorijas smalkāk iedalās 27 apakškategorijās.


OECD tautsaimniecības analīzes un ieteikumi dalību valstīs orientējas uz liberālu tirgus ekonomiku un efficientu tirgus kārtību. Liberāla tirgus ekonomika pēc savas būtības ir pretruna ar OECD pirmo mērķi, veicināt dalībvalstīs optimālu tautsaimniecības attīstību, augstu nodarbinātību un dzīves līmeņa uzlabošanos. Liberāla tirgus režīmā dzīves līmenis uzlabojas augstākais 1% līdz 10% iedzīvotāju. Tas ir statistiski pierādīts. 10% sabiedrības nekā nenosauksi par visu sabiedrību.


Organizācija iestājas par intensīvāku un skarbāku konkurenci. Konkurence vienmēr nozīme arī bankrotus un uzņēmumu likvidēšanu. Beigu beigas paliek tikai viens pēdējais konkurents, stiprākais tirgus dalībnieks, monopolists. Brīvajā globālajā tirgus konkurencē jebkurš Latvijas uzņēmums ir mazs un nenozīmīgs. Tas tiks izkonkurēts, pārpirkts vai bankrotēs. Tas noteikti neveicinās augstu nodarbinātību Latvija. Pat šī izkonkurētā uzņēmuma īpašnieka labklājība nepieaugs, kur nu bez daba palikušā darbinieka. (Par konkurenci vairāk skatīt rakstā:
Par mākslīgo konkurenci un tās sekām)

Pēdējos gados OECD pievērsusies arī izglītības un sociālajai politikai. Tā radušies projekti PISA-salīdzinājums, postulējot vienādas tiesības visiem uz izglītību. Kopš 2008. gada OECD savos pētījumos dalībvalstīs norāda uz nabadzību un ienākumu nevienlīdzīgu sadali.
OECD finansiāli uztur dalībvalstu iemaksas. Kopsummā 2008. gadā tās budžets bija 343 miljoni eiro. Tā ir dalībvalstu iedzīvotāju nodokļu nauda. Katras dalībvalsts iemaksa ir atkarīga no tas ekonomikas apjoma. Vislielāko ienesumu sniedz ASV, tas sastāda 25% no visa OECD budžeta. Piemēram, PISA-analīzes izmaksas tiek segtas no valstu brīvprātīgajām iemaksām.


Publiski OECD kritizē un māca valstis, ievērot sociāli pieņemamu situāciju gan pensiju jautājuma, gan arī izglītības jautājumos. Tas rada sabiedrībā iespaidu, ka šī organizācija aizstāv cilvēku intereses, iestājas par vecuma nodrošinājumu, par pieejamību izglītībai. Bet, ielūkojoties OECD ietekmes sfērās smalkāk, izradās tā ir tikai fasāde. Tāda pati skaistā un cēla fasāde ir Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Pasaules Bankai ( PB). Īstenība OECD propagandētā brīvā tirgus ekonomika tieši pasliktina pensionāru stāvokli un vienlīdzīgu pieeju izglītībai dažādos sabiedrības slāņos.


Tikai kops 2006. gada OECD atzīst arī Skandināvu nodarbinātības modeli (Job-Strategy). Līdz 2006. gadam tā atzina tikai 1990. gadu sākumā propagandēto darba tirgus liberalizācijas modeli, saukts arī par angelsakšu modeli vai Tečeres-Reigana politiku: arodbiedrību vājināšanu, atvieglojumus atlaišanai no darba, bezdarbnieku sociālā nodrošinājuma samazināšanu. Skandināvu modelis paredz vieglāku atlaišanu no darba, bet nodrošinātāku bezdarba stāvokli ar aktīvāku starpniecību un palīdzību jauna darba atrašanā.


Tai pašā laikā, tieši šodien mēs redzam Zviedrijas sabiedrības noslāņošanās problēmas kopš 1985. gada; jau vairākas dienas pēc kārtas nabadzīgo geto iedzīvotāji demonstrē savu neapmierinātību ar Zviedrijas sociālekonomisko politiku. Turklāt Zviedrijā sabiedrības noslāņošanās vēl ir samērā mērena.


Savā izglītības kategorijā OECD vadās pēc principa, ka laba izglītība ir ekonomikai izdevīga. Tādēļ organizācija analizē savos ikgadējos pētījumos izglītības indikatoru ietekmi uz inovāciju apjomu un darba tirgu katrā valstī. Izglītība tiek saprasta kā ekonomikas veicinošs faktors, kā resurss. Izglītībai jāatbilst brīvās tirgus ekonomikas vajadzībām. Par cilvēka gara un spēju attīstību šeit, protams, nav runas. Tas nav ekonomikas attīstības un kooperācijas intereses.


Līdzīgi kā PISA-analīze skolniekiem, tiek gatavota sava veida „PISA-Analīze" absolventiem un pieaugušajiem, lai novērtētu to konkurētspēju un fleksibilitāti. Tas rada darba spējīgo personu vidu papildus konkurences spiedienu un tieksmes, veicina psihiskas slimības un traumas.




Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu