RŪGTA PATIESĪBA PAR ALU UN CIGARETĒM! - Publicistika - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

RŪGTA PATIESĪBA PAR ALU UN CIGARETĒM!

Publicējis Ivans Petrovičs Kļimenko sadaļā Veselība · 9/2/2014 20:42:08

RŪGTA PATIESĪBA PAR ALU UN CIGARETĒM
Nekāda bagātība nespēj ietekmēt
tautā iesakņojušos domu.
A. S. Puškins
Par alu


Kaut arī alus ir pazīstams jau sen, bet Eiropā apiņus kultivē jau aptuveni 1000 gadu, joprojām nav noskaidrots, kā šis „dzēriens” ietekmē cilvēka organismu. No vienas puses – kaut kādās grāmatelēs sastopamies ar alum veltītām odām, tās vainago ieteikumi neatsacīties no alus lietošanas grūtniecēm un mātēm zīdītājām, bet „laba miega” dēļ novārtā nav atstāti pat mazuļi. No otras puses, Krievijas Federācijas galvenais sanitārais ārsts Genadijs Oņiščenko apgalvo: „Krieviju nepazudinās nedz AIDS, nedz tuberkuloze, bet gan jaunās paaudzes alus alkoholisms”. Kāda tad ir patiesība?


Šajā rakstā daudz nerunāšu par alū esošā alkohola ietekmi, bet pievērsīšu uzmanību citiem aspektiem: alus lietotāju dzimumsfēras traucējumiem, alū esošajai psihoaktīvo un narkotisko vielu klātbūtnei, kā arī alus rūgšanas procesa pavadonēm – „fūzeļa” eļļām. Raksta noslēgumā pakavēšos pie dažiem alus lietošanas sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem.


Jau sen bija pamanīts, ka alus lietošana veicina vīriešu feminizāciju un sieviešu maskulinizāciju, proti, vīriešiem izpaužas dažas sieviešu iezīmes un attīstās impotence, bet sievietes top vīrišķīgākas – balss un raksturs kļūst rupjāki, uz sejas parādās apmatojums. Visā esošajā alkoholisko izstrādājumu daudzveidībā tieši alum piemīt visnegatīvākā ietekme uz sieviešu un vīriešu dzimumhormonu saturu. Oficiālā zinātne šīs alus ietekmes būtībai cieši klāt piekļuva tikai 1999. gadā. Izrādās, ka apiņu ”čiekuri”, kas alum piešķir specifisko rūgtumu, satur 8-prenilnaringenīnu (8-PN) – fitoestrogēnu klases vielu (fito – augs, estrogēns – sieviešu dzimumhormons [1].


Līdzīgi savienojumi rodami arī dažos citos augos, piemēram, sarkanajā āboliņā, lucernā. Tautas medicīnā tas bija zināms jau sen, tāpēc gani rūpīgi sekoja, lai lopi nepatērētu šos augus lielā daudzumā - pretējā gadījumā iestājas neauglība, kas bija novērojama, piemēram, Austrālijā, ganot aitas tikai sarkanā āboliņa ganību pļavās [2]. Turklāt jāatzīmē, ka hormonālā spēka ziņā 8-PN pārspēj visus pārējos fitoestrogēnus 10-100 reizes un aktivitātes ziņā tuvojas cilvēka hormonam – estrogēnam [3]. Kopš 1999.gada šis fakts tiek aktīvi apspriests specializētajā zinātniskajā literatūrā, bet plašam lasītāju lokam šī informācija nav pieejama.
Kas ir dzimumhormoni? Tie regulē dzimumorgānu veidošanos un funkcionēšanu, sekundāro dzimumpazīmju un dažu cilvēka uzvedības iezīmju izpausmes. Ja runājam par atšķirībām starp vīrieti un sievieti, tās galvenokārt nosaka vīrieša organismā izstrādātais vīrieša hormons (testosterons), sievietes organismā – sievietes hormons (estrogēns). Tieši šo vielu iedarbība nosaka ne tikai vīrieša un sievietes ārējās atšķirīgās pazīmes – tās vīrietim piešķir lielu muskuļu spēku, atbilstošu figūru, apmatojumu uz sejas, bet sievietei – sievišķīgu figūru, maigāku balsi un sievietes raksturu.


Ja cilvēks sāk lietot viņam neparastu hormonu, strauji mainās viņa ārējais tēls, balss un raksturs. To izmanto cilvēki, kas apzināti vēlas mainīt sava dzimuma piederību.


Svarīga hormonu īpatnība ir to augstā aktivitāte pat zemās koncentrācijās. Tā, piemēram, veselas sievietes organismā diennakts laikā izstrādājas tikai 0,3-0,7 mg estrogēna, kas pēc svara atbilst pusei cukura graudiņa. Tas ir pilnīgi pietiekams daudzums, lai cilvēks būtu sieviete. Vienā litrā alus sievietes hormona koncentrācija, pārrēķinot estrogēnos, var sasniegt 0,15 mg [4]. Šeit jāpiebilst, ka alū 90 procenti fitoestrogēna ir neaktīvā formā, bet 30 procentiem eiropiešu zarnu mikroflora strādā, hormonu pārvēršot aktīvā formā jau pašā organismā – tievajā zarnā [5].


Kā alus iedarbojas uz vīrieša organismu? Vīrietis, dzerot alu, savā organismā būtiskā pakāpē aizvieto vīrieša hormonu ar sieviešu hormonu [6]. Agrāk viņam vīrieša hormons piešķīra aktivitāti, gribasspēku, tiekšanos pēc uzvaras, bet tagad mēs sastopamies ar apātisku, vājas gribas vidusšķiras dzimtes radījumu, kas spēj tikai gulšņāt uz dīvāna un truli blenzt TV. Turpmāk var izpausties pat stiprs aizkaitinājums un vulgaritāte (tautā par tādu cilvēku saka – maitas gabals…).
Tādam radījumam mainās arī figūra – platāks kļūst iegurnis, uz gūžām – kā sievietei – nogulsnējas tauku slānis; vājāka kļūst vēdera muskulatūra – rodas „alus vēders”; „sakuplo” arī krūšu dziedzeri: tagad tie – aptaukojušies – interesantā veidā nokarājas lejup, papildinot šā "vīrieša" tēlu. Šī procesa ielaistā gadījumā no krūtīm sāk sūkties pirmpiens [7].


Sirds, kas katru dienu, aktīvi lietojot alu, pārsūknē lielu daudzumu šķidruma, redzami palielina savu apmēru, plānākas un vārgulīgākas kļūst sirds sieniņas; sirds no ārpuses apaug ar taukiem. Attīstās sirds išēmiskā slimība un pieaug infarkta risks, aizvien smagāk izturamas kļūst fiziskās slodzes, parādās aizdusa. Ārsti šo sindromu dēvē par „alus sirdi” vai „Bavārijas sirdi” [7].


Arvien problemātiskāka kļūst vīrieša pienākuma pildīšana, pakāpeniski attīstās impotence. Tieksmi pēc sievietes nomaina tiekšanās pēc alkohola. Un apstiprinās Vācijas reihskanclera Bīsmarka vārdi: „Alus dēļ tie (domāts – vīrieši.Tulk.) kļūst slinki, glupi un nevarīgi”.


Kā alus dzeršana ietekmē sievietes organismu? Sievietes organisms funkcionē smalkāk un sarežģītāk par vīrieša organismu, tajā katru mēnesi būtiski mainās hormonālais fons, un fitoestrogēnu vai citu hormonālo preparātu „iebrukums” šajā smalkajā mehānismā draud ar nopietnām sekām – līdz pat neauglībai (līdzīgi kā Austrālijas aitām). Sievietes organisms normālā stāvoklī pats izstrādā tādu estrogēna daudzumu, kāds šajā laikā nepieciešams. Ja sieviete dzer alu un tādā veidā organismā papildus ievada sieviešu hormonu, tad, kā tas pierādījies eksperimentos ar žurkām, palielinās sievietes dzemdes apmērs, falopija tūbās izdalās pārlieku liels sekrēta un gļotu daudzums [8, 9], sākas menstruālā cikla traucējumi [3]. Tiek nopietni apdraudēta sievietes – dzimtas turpinātājas – loma
Jau sen bija zināma apiņu ietekme uz sievieti. Apiņu plantācijās sievietes centās neiesaistīt apiņu „čiekuriņu” novākšanā, jo drīz vien lielākajai daļai sieviešu sākās no iekšējā menstruālā cikla neatkarīga asiņošana [1, 3]. Ja vīriešiem alus dzeršanas dēļ izzūd tieksme pēc pretējā dzimuma, tad sievietēm notiek pretējais – šī tieksme palielinās, un tā rezultātā ģimeniskās attiecībās tā iestājas disharmonija.


Īpaši skumji ir redzēt meiteni vai jaunavu ar alus pudeli vienā rokā un cigareti otrā – meitene visu garāmgājēju acu priekšā „uzkārusies” puisim kaklā. To var dēvēt par „kaķu meklēšanās” sindromu, kad meitenes dzimumdziņa tik stipri sakāpināta, ka zaudē sievietei raksturīgo atturību, kautrību un pieklājību un aktīvi izpauž dominējošo lomu, sevi piedāvājot puisim. (Starp citu, maza piebilde smēķēšanas sakarā: tabakas dūmos ir atrasts vesels fitoestregonu spektrs [10], bet vīrieši pīpējot sevi noved līdz impotencei, kas attīstās 10-20 gadu laikā). Meklēšanās ir prāta sajukuma stāvoklis, kad saprāts vairs nespēj kontrolēt hipertrofētu vēlmi. Par nožēlu, dažkārt meitenes to uzskata par normu un pat neapjauš šī psihiskā traucējuma cēloņus: alus dzeršanu, pīpēšanu un arī reklāmu, kas pūlas uzspiest šādu dzīves un uzvedības stilu.


Diemžēl es nevēlos, lai šo rakstu uzskatītu par aicinājumu pāriet no alus dzeršanas uz daudz stiprākiem alkoholiskiem izstrādājumiem – vīnu un degvīnu. Tieši pa šādu maldu ceļu virzās alkoholiķis iesācējs, pakāpeniski palielinot alkohola stiprumu un lietojamo devu. Piebildīšu, ka jebkurš spirtots dzēriens rada hormonālus traucējumus gan vīriešiem, gan sievietēm, jo, laikam ritot, alkohols nomāc funkcijas un izraisa sēklinieku, olnīcu, virsnieru un aknu (orgāni, kas regulē cilvēka hormonālo fonu) deģenerāciju. Bet galveno triecienu alkohols dod smadzenēm, postot smadzeņu šūnas un radot vispirms galvas smadzeņu vissmalkāko funkciju traucējumus. Mazliet problēmu vienkāršojot, var sacīt: ja iesākumā cilvēks grib kļūt par morālu kropli, bet pēcāk – par impotentu, viņš dzer degvīnu; ja priekšroku viņš piešķir atpakaļejošā secībā – vispirms iegūst impotenci, bet pēcāk debilitāti, tad dzer alu. Normālam cilvēkam ne alus, ne degvīns nav vajadzīgi.


Starp citu – mazs iepriecinājums vīriešiem un sievietēm, kas aizrāvušies ar alus dzeršanu: šķiroties no šīs dziras uz visu atlikušo mūžu, viņi sniegs savam organismam iespēju atjaunot sākotnējo hormonālo statusu un, laikam ritot, spēs atjaunot zaudēto veselību. Bet tādiem cilvēkiem atsacīties no alus ir ārkārtīgi sarežģīti. Kāpēc? Te atkal jāpiemin apiņus.


No botānikas viedokļa apiņiem tuvākais radniecīgais augs ir kaņepes [10], abus šos augus var sakrustot un iegūt hibrīdu. Kaņepes ir avots tādām narkotikām kā marihuāna un hašišs. Šīs narkotiskās vielas satur arī apiņi, tikai daudz zemākā koncentrācijā [11]. Apiņi izstrādā nedaudz morfīna [12] – opija un heroīna aktīvo sākotni. Arī alū esošais alkohols patiesībā ir narkotika - tas fiksēts etanola ГОСТ 5964-82: «Etilspirts (..) pieder pie stipras iedarbības narkotikām”. Stiprs pieradums pie alus veidojas nemanāmāk un ātrāk, nekā pieradums lietot citus alkohola izstrādājumus, bet alus alkoholisms ir arī grūtāk ārstējams – jāiegulda smags darbs. A. A. Višņevska hospitāļa 1. Psihoterapeitiskās nodaļas priekšnieks B.G. Afanasjevs apgalvo, ka atkarība veidojas, pat lietojot bezalkoholisko alu, un paskaidro, ka tas notiek citu alū esošo narkotisko vielu ietekmē. Raksturīgi, ka alus narkomāniem dažreiz izpaužas narkotisko „lomku” simptomi [13]. Tāpēc diferencējot narkotikas kā „starta” un „iegūtās” narkotikas, tabaka un alus ir starta narkotikas. Īpaši bīstams alus ir tāpēc, ka veicina ļoti agru bērnu piesaisti alkoholam (visai bieži – vēl līdz 7 gadu vecumam). Pusaudžu turpmākajā garīgajā, fiziskajā un dzimumattīstībā tam ir ļoti nepatīkamas sekas.


Tagad nedaudz par to, kā tiek gatavots tradicionālais alus. Alkoholiskā rūgšana noris uz miežu iesala bāzes, un iesala ogļhidrāti alus rauga ietekmē pārstrādājas par etilspirtu. Bet līdzās etilspirtam raugs vienmēr izdala īstenu vielu buķeti – dažādus spirtus ( metil-, propil- u.c.), sarežģītus ēterus, aldehīdus, ketonus – visu, ko tautā pazīst kā „fūzeļa” eļļas. Gatavu alu pārdod patērētājiem, dažreiz pat nenofiltrējot mikroorganismu paliekas.


Tautā pareizi mēdz sacīt: „Alus – tas nav degvīns!” Patiesi, alus, ievērojot izdzerto daudzumu, sava toksikoloģiskā raksturojuma dēļ ir daudz kaitīgāks par degvīnu un pat pašbrūvētu degvīnu – kandžu. Jo degvīna ražotāji izmanto speciāli attīrītu spirtu. Un kaut arī spirts ir inde, kas vispirms sagrauj smadzenes, ražotāji tomēr lepojas, ka spirtu attīrījuši no „fūzeļa” eļļām – ļoti toksiskām vielām. Pat kandžas ražotāji savu brūvējumu tā vienkārši traukos nesalej – to pārtvaicē, destilē, daļēji attīra spirtu no smagajiem „fūzeļa” komponentiem. Saskaņā ar degvīna ГОСТu Р 51355-99 fūzeļa eļļa tajā nedrīkst pārsniegt 3 mg/l, bet alū šo toksīnu ir 50-100 mg/l. Tieši tādēļ saindēšanās ar alu ir daudzkārt smagāka. Bet alū „fūzeļa” piegarša ir vāji jūtama, jo to pārspēj apiņu rūgtums – tāpēc apiņi tiek pievienoti speciāli. Interesanti, ka apiņu „čiekuriņi” tāpat satur dažus augstākos spirtus, turklāt daži no tiem ietekmē smadzeņu darbību [11].


Līdz pat šim laikam nav veikti plaši pētījumi par alus ietekmi uz cilvēka organismu. Izskaidrojums – alus darītāju ieinteresētība. Tomēr ir zināms, ka alus dzeršana vairāk nekā par 30 procentiem veicina krūts vēža attīstību, turklāt – neatkarīgi no patērējamā alus daudzuma [14].


Alus dzeršana veicina dažu acu slimību izcelsmi [15]. Kataraktas attīstības un dzeltenā plankuma distrofijas risks (izraisa aklumu) palielinās 1,5-3 reizes, bet negatīvais efekts pastiprinās, papildus arī vēl pīpējot [18, 19].
Pakavēšos pie dažiem kaitīgiem ieteikumiem, kas sastopami „dziednieku” grāmatelēs.


Grūtniecēm iesaka dzert alu… To bez pārspīlējuma var saukt par noziedzīgu padomu, un mūsdienu medicīna tādus padomus nesniedz! Alkohols ātri nokļūst augļa asinsrites sistēmā, var demonstrēt savas mutagēnās īpašības un radīt nopietnus traucējumus mazuļa sistēmās un orgānos. Pētījumi arī pierādījuši, ka alus dzeršana augļa ūdenī būtiski samazina vīriešu un sieviešu hormonu līmeni, var samazināties arī jaundzimušā svars [20].


Ja māte zīdītāja dzer alu, tas var palielināt mātes piena daudzumu, bet zīdainis šajā gadījumā jau ar pirmajām savas dzīves dienām kopā ar mātes pienu saņems arī alkoholu. Mātes zīdītājas alus dzeršana ārkārtīgi kaitīgi atbalsosies mazuļa attīstības procesā un nākotnē viņu „apveltīs” ar noslieci uz alkoholismu…


Dažreiz nākas dzirdēt padomu, ka mazuļa „labākam miedziņam” viņam jādod pa ēdamkarotei alus. Un padoms patiešām nostrādā! Bet… Nemaz nerunājot par narkotiskajām blakusvielām, atzīmēsim tikai spirta iedarbību uz mazuļa veselību. Etanols uz bērna veselību iedarbojas 5 reizes stiprāk, kad mazuļa svars ir 12-15 reizes mazāks par mātes svaru; šī 15 mg doza bērnam ir ekvivalenta pieauguša cilvēka 1 litram. Ja šī māmiņa vēl nav apreibinošās vielas pielūdzēja, tad viņa skaidri var iztēloties to apdullinošo, pretīgo stāvokli, kad jāizdzer 1 litrs alus vienā paņēmienā, bez uzkodas. Pat tāds vienreizējs eksperiments ir ņirgāšanās par bērnu! Ja jauno māmiņu mēnesi vai divus piespiedu kārtā dzirdītu ar alu, tad pēcāk viņai garantēts ceļš uz narkoloģisko dispanseri – viņa būs kļuvusi par alus alkoholiķi. (Starp citu, bērnu narkologa specialitāte PSRS tika iedibināta 1985.gadā.)
Kāpēc cilvēki dzer alu? Šī dzēriena pielūdzēji apgalvo, ka viņiem tīk alus garša. Bet alus lietotāji nospiedošā vairumā stāsta, ka iesākumā alus garša viņiem nav bijusi tīkama, bet pakāpeniski pie tās pieraduši. Sacīto var salīdzināt ar pirmo ievilkto tabakas dūmu - iesākumā bija pretīgi…


Cilvēks sevi pārvar, sevī veidojot šo īpašo tiekšanos pēc alus garšas. Daudzi alus lietotāji atsakās no bezalkoholiskā alus – esot sliktāka garša. Bet statistiskie pētījumi pierādījuši, ka testos ar slēptām etiķetēm viņi bezalkoholisko alu nespēja atšķirt no parastā [17]. Tad kāpēc tomēr cilvēks dzer alu? Iesākumā dzer, lai izskatītos „pieaudzis”, vēlāk – tikai tāpēc, ka tajā ir alkohols. Tātad viss slēpjas jautājumā: „Kāpēc cilvēki apdullinās?”


Interesanti, ka Padomju Savienībā alus patēriņš manāmi sāka palielināties 70. – 80. gados, kad valsts no lietošanas velti pūlējās izstumt degvīnu, aizvietojot to ar daudz „vājākiem” alkoholiskiem izstrādājumiem, un mākslīgi samazināja alus cenu. Galu galā alum palielinājās pieprasījums, jo tas bija vislētākais reibinošais dzēriens: par vienu kapeiku varēja nopirkt 1,2-1,4g alus alkohola un tikai 0,5 g degvīna. 1960.gadā Padomju Savienībā viens cilvēks gadā patērēja 13 l alus, 1970.gadā – 16 l, 1980.gadā – 24 l, 1985.gadā – 18 l. 1990.gadā patēriņš no jauna palielinājās līdz 24 litriem, tad krasi samazinājās – ievērojami lētāks kļuva degvīns un uzradās „dzeramais” spirts. Ar alu piedzerties bija neizdevīgi. 90.gadu vidū alus ražošana sāka „atveseļoties”: 1995. gadā – 12 l, 1998. gadā – 22 l, 1999. gadā – 29 l, 2000. gadā – 37 l [7]. 2000. gadā alus tirgus apjoms sasniedza 5 miljardus dolāru, bet alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 60 l [21]. Kas notiek?!


Alus tirgus būtiski sāka pārorientēties uz jaunatni, kurai svarīga nebija cena, bet gan alus „simboliskās īpašības”, kuras aktīvi „bīdīja” reklāma. Svarīga nozīme bija Domes 1997. gada pieņemtajam labojumam, kas tapa ar aktīvu alus darītāju „atbalstu” – alus tika „izvests” ārpus likuma, kas regulēja alkohola produkcijas tirgu. Tas ļāva ārzemju korporācijām ienākt Krievijas tirgū, izvērst plašu alus ražošanu un noietu, izvērst sparīgu reklāmas kampaņu, uzspiežot mūsu jaunatnei atbilstošas „vērtības”.


Atbilstošu „veiksmi” un tās pašas metodes demonstrē tabakas ražotāji. Saskaņā ar KF ZA akadēmiķa N. F. Gerasimenko datiem (Viskrievijas forums „Veselība vai tabaka?” 2007.g. maijā) ārzemju ražotāju ekspansija Krievijas tirgū sasniedz 94%. Reti kam ir apjausma, ka arī pašreiz Krievijas alus tirgu kontrolē ārzemju kapitāls.
Tātad uzskaitīsim galvenos Krievijas alus tirgus „spēlētājus”, jo savus ienaidniekus mums jāpazīst pēc sejas [21]:

Baltic Beverages Holding (reģistrēta Zviedrijā, 1991.g. nodibināja somu un zviedru alus ražošanas kompānijas, tagad uz paritātes bāzes pieder kompānijai „Carlsberg” (Dānija) un „Scottish & Newcastle”(Lielbritānija). Galvenās rūpnīcas Krievijas teritorijā izvietojas Sanktpēterburgā, Tulā, Rostovā pie Donas, mazāk – Samārā un Habarovskā. Kopā ar savām meitas kompānijām (pirktām) „Pikra” (Krasnojarska), „Jarpivo” (Jaroslavļa, Voroņeža) un „Vena” (Sanktpēterburga, Čeļabinska) aptver 35,8% tirgus (šeit un turpmāk 2006.g. aprīļa dati). Ražo galvenokārt šādu marku produkciju:”Baltika”, „BaltikaKuler” (speciāli jaunatnei), „Arsenaļnoje”, „Tri Tolstjaka”,„Ļeņingradskoje”, „Žiguļevskoje”,”Ņevskoje”; pastāv arī vesela virkne reģionālo brendu, piemēram, „Uraļskij Master”, „DB”, „Don”, „Jarpivo”, „Volga”, „Kupečeskoje”, „Ļegenda”; kaut ko ražo ar licenzi: „Tuborg”, „Carlsberg”, „Foster”s”, „Kronenbourg”, „Irish Red”. Jāatzīmē, ka pašlaik imports Krievijā nav tik plašs, un lielākā daļa ārzemju marku produkcijas tiek ražota tieši Krievijā. Tā sasildījusi čūsku uz savām krūtīm…

Sun Iterbrew InBev – dzimtene Beļģija, aptver 18,7% tirgus. Galvenās rūpnīcas Krievijas teritorijā – Omskā un Kļinā, mazāk – Volžskā, Saranskā, Permā, Ivanovā, Kurskā un Novočeboksarskā. Ražo šādas markas: „Sibirskaja Korona”, „Kļinskoje”, „Tolstjak”, kā arī pēc „Lowenbrau”, „Beck”s”, „Stella Artois”, „Hoegarden”, „Lele”,”BagBeer”, „Brahma” licencēm; par „Brahma” – nesaprotami, kā indieši pacieš šādu ņirgāšanos par vienu no sava panteona cienīgākajiem dieviem; krieviem tas būtu līdzīgi, ja būtu alus marka „Иоанн Предтеча” (Jānis Kristītājs) – nosaukta diženā pravieša vārdā. Bet Viņš alkoholu nekad nelietoja… Dzenoties pēc peļņas, alus darītāji ir uz daudz ko spējīgi.

Heineken – dzimtene Nīderlande. Galvenās alus darītavas atrodas Sanktpēterburgā un Novosibirskā. Kopā ar saviem satelītiem – kompāniju „PIT” (Novotroicka, Habarovska, Kaļiņingrada), „Šihan” (Sterlitamaka), „Volga” (J. Novgoroda), „Stepan Razin” (Sanktpēterburga), „Patra” (Jekaterinburga), Baikāla alus ražošanas kompānija (Irkutska) aptver 13,3% tirgus. Ražo šādas alus markas: „Ohota”, „Bočkarev”, „Tri Medvedja”, „Stepan Razin”, „Patra”. Izmanto arī vietējos brendus, piemēram: „Amur Pivo”, „Streļec”, „PIT Akapulko”, „Okskoe”, „Rusič”; ražo pēc „Heineken”, „Amstel”, „Zlati Bazant”, „Edelweiss”, „Bud”, „Guinness”,”Kilkenni”, „Buckler” un „Gosser” licencēm.

Efes Breweries Int. – dzimtene Turcija. Galvenā rūpnīca Maskavā, mazāk – Rostovā un Ufā. Pēc kompānijas „Krasnij Vostok” grupas iegādāšanos (Kazaņa, Novosibirska) aptver 12,5% tirgus. Ražo galvenokārt šādas alus markas: „Starij Meļņik”, „Krasnij Vostok”, „Solodov”, „Češskij Standart”, „Sokol”, „Belij Medvedj”, arī ārzemju markas: „Efes Pilsener”, „Warsteiner Premium Beer””Amsterdam Navigator”, „Zlatopramen”, „Bavaria”.

SABMiller - dibināta, sapludinot South African Breweries (DĀR) un Miller Brewing (ASV), reģistrēta Londonā, būtiska akciju pakete – Altria Group (bij. Philip Morris Companies Inc.). Aptver 8,7% tirgus. Vienīgā alus rūpnīca – Kalugā. Alus markas: „Zolotaja bočka”, „Tri bogatirja”, arī ārzemju: „Miller”, „Holsten”, „Velkopopovicky Kozel”,” Pilsner Urquell”, „Redd”s”.

Tiek sniegts tik sīks transnacionālo kompāniju uzskaitījums, lai parādītu, cik veikli šīs kompānijas maskē savu darbību, slēpjoties zem desmitiem, pat simtiem dažādu marku – šīm markām lielākoties ir nevainīgi krieviski nosaukumi, piemēram, „Amur Pivo”. Šīs kompānijas kontrolē 89% Krievijas alus tirgus un gūst lielu peļņu. Novērtējot Krievijas alus pašreizējo cenu, zinot, ka pašreiz Krievijā alus patēriņa līmenis ir 60 litru gadā uz vienu Krievijas iedzīvotāju, to visu sareizinot ar 142 miljoniem Krievijas „dvēseļu”, mēs patstāvīgi varam aprēķināt šo kompāniju peļņu.

Interesanti, ka Rietumeiropas valstīs alus patēriņš samazinās (pat Vācijā un Beļģijā), bet ražošana palielinās. Šā plebejiskā dzēriena pārpalikumu ielej trešās pasaules valstīs…


Romā alus tika uzskatīts par plebeju dzērienu. Romas pilsoņi alu nedzēra, bet smirdus, kas ar alu apdzērās, viņi nicināja un uzskatīja par lopiem. Tāpat svešzemju „labdari” apvieno patīkamo ar lietderīgo – pilda savas kabatas un „attīra” Krieviju no „pārlieku liela” iedzīvotāju skaita. Viņi īsteno bij. ASV sekretāres Madlēnas Olbraites novēlējumu 2000. gadā: „Saskaņā ar pasaules asociācijas vērtējumu Krievijā ekonomiski lietderīga dzīve ir 15 miljoniem cilvēku…”.
(seko dzeja)


Brāļi! Kāpēc mums apvienot netīkamo ar veltīgo un kaitīgo?! Saskaņā ar oficiālo statistiku pēdējo 10 gadu laikā katru gadu Krievijā piedzimst vidēji 1,35 miljoni cilvēku, bet Mūžībā aiziet 220 miljoni, tostarp – 700 tūkstošiem cilvēku nāves cēlonis ir alkohols, aptuveni 400 tūkstošiem – smēķēšana, 50-100 tūkstošiem – narkotiku lietošana, 30-40 tūkstoši cilvēku mirst pašnāvībā, 25-30 tūkstoši cilvēku tiek nogalināti. Katrs piektais ģimenes pāris ir neauglīgs…


Ārzemju „labdari” labi prot manipulēt ar cilvēku apziņu. Viņiem tikai jāizkliedz saukļi un – jaunatne jau skrien pēc Kļinas alus. Jāiet taču vienā solī ar baru! „Winston” reklāma – cigarešu paciņa un uzraksts uz tās :”Tagadnes jaunais veidols”! (Ak, dievs, vai nespējam vairs tagadni bez cigaretes iedomāties?!”) Un, lūk, mēs uzvelkam cigaretes dūmu jau 10-12 gadu vecumā. Jābūt taču mūsdienīgiem! No neķītru žurnālu lappusēm mūs ietekmē, ka jāpaņem no dzīves visu, ko tā sniedz. Ja jau tā, tad kāpēc aprobežoties tikai ar tabaku un alkoholu? Ir pieejamas arī vēl nelegālās narkotikas! Šajā dzīvē taču jāizbauda visu! Ir jāizvārtās katrā smirdošā peļķē, jāuztver visus netīrumus… Kāds pēc tam lien cilpā – arī to ir „jāizgaršo”! Patiesībā šajā dzīvē ne jau visu ir „jāizgaršo”, visu jāizmēģina – tikai vienu, vienu vienīgo: jāmēģina kļūt Cilvēkam. Ne augam, ne lopam, ne spēļu kauliņam svešās rokās, bet Cilvēkam. Es ceru, ka mēs šī vārda nozīmi vēl izprotam pareizi.


Ivans Petrovičs Kļimenko, ķīmijas zinātņu kandidāts
kl@server.ioc.ac.ru
2007. gada 11. septembrī


Tukojis un latv. val. sagatavojis: Dzintars Zariņš




Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu