Saules gada rits - Publicistika - Latvijas suverēnais suverēns

Meklēt
Go to content

Main menu:

Saules gada rits

Publicējis Alma Kopa sadaļā Tautas kultūra · 25/1/2015 13:42:31

Šodien lielākā daļa pasaules valstu dzīvo pēc 12 mēnešu kalendāra, kuru 16. gadsimtā ieviesa pāvests Gregors XIII. Tādēļ šo kalendāru sauc par Gregora kalendāru. Pirms Gregora kalendāra kristīgajā pasaulē izplatīts bija Jūlija kalendārs. Jūlija kalendāru ieviesa Jūlijs Cēzars 45. gadā pirms Jēzus dzimšanas. Gregora kalendārs salīdzinājumā ar Jūlija kalendāru astroloģiski ir precīzāks, rada mazāku novirzi gadu ritumā. Ne visas valstis pasaulē dzīvo pēc šī viena kalendāra. Vairākām valstīm - pat tik lielām, daudzapdzīvotām, politiski un ekonomiski nozīmīgām kā Ķīna un Japāna, kaut arī daļēji ar Gregora kalendāru saskaņoti, ir savi kalendāri, pēc kuriem to iedzīvotāji orientējas savā dzīvē un ikdienā.
Latvijas tauta vēl ilgi pēc tam, kad krustneši bija iekarojuši mūsu zemi un uzsāka mūs pāraudzināt pēc sava prāta un iegribas, turpināja kopt savas tradīcijas, godā turēt tikumu un svinēt savus svētkus un svinamās dienas. Lai gan mūsu tautas gara spēks, pūlas saglabāt savu kultūras mantojumu, mūsu tautas riti un rituāli šodien ir ļoti sajaukušies ar mums svešiem kristiešu rituāliem, tradīcijām, dienu un personu slavināšanu. Šodien mūsu tauta stāv fiziski un garīgi uz iznīcības sliekšņa. Turpinot iesākto maldu ceļu, mēs pārstāsim būt. Aizverot durvis uz aizu, mēs varam atgriezt sev nākotni. Ir pienācis pēdējais izšķirošais brīdis. Lai saglabātu savu tautu, mums ir jāatgriežas pie savām saknēm.

Tādēļ mēs atgriežamies pie Saules gada rita. Latvieši, baltieši, slāvi un daudzas citas tautas senatnē dzīvoja pēc saules rita. “Latviskajā dzīvesziņā svinamos laikus un dienas noteic mūžīgais gadskārtas ritms ar Sauli kā centru. Gadskārta rodas, zemei ritot ap Sauli. Turklāt Saule netiek reliģiski dievināta, bet tikai dzejiski daudzināta kā dievišķīgs iestādījums un gadskārtas noteicēja.” (I. Saprovska, “Saules gadskārta latviskajā dzīvesziņā”, tāpat arī visi tālāk ievietotie citāti.)
Mēs esam dienas aktīvas būtnes, tādēļ dzīvojam pēc saules rita. Ir nakts aktīvas radības, piemēram, peles, žurkas un citas, kuras aktīvas ir naktī. To dzīve norit galvenokārt pie Mēness gaismas un pēc Mēness ritma. Mūsu senčiem bija pazīstams arī Mēness kalendārs, pēc tā vadījās lauksaimniecībā, lopkopībā un zintniecībā.

Gregora divpadsmit mēnešu gada garums (vidēji viena mēneša pilna cikla garums ir 29,5 dienas) nesakrīt ar Saules gada ciklu. Tādēļ arī Gregora kalendārs, kaut arī balstās uz 12 mēnešiem, tiek papildināts ar papildu dienām, lai veidotu pilnu Zemes ritu ap sauli, vienu gadu (365 dienas vai 366 dienas garajā gadā, kad februāris iegūst vienu papildu dienu, jo arī Zemes rits ap Sauli nav izpaužams pilnu dienu skaitā, vadoties pēc ierastā dienas garuma).

Vārds kalendārs cēlies no latīņu vārda calendarium un latviski nozīmē “parādu grāmata”. Katra mēneša pirmo dienu sauca par calare un šajā dienā bija jāatdod aizdevumi vai jāmaksā to procenti. Negribot piedēvēt parādu procentu maksāšanai mūsu ikdienā noteicošu lomu, bet gan mūsu kultūrai, tradīcijai un gara attīstībai, savu gada laika ritu sauksim par gada ritu vai gadskārtu, nevis par kalendāru. Šeit piedāvātais Saules gada rits nav astroloģiski vai matemātiski precīzākais vai labākais piedāvājums gadu skaitīšanā, bet gan piemērotākais mūsu kultūras un tradīciju kopšanai. Šādu pieeju sauc par hemeroloģisku (ne-zinātniska pieeja kalendāru veidošanā).

Visas senlatviešu dzīves un kultūras aktivitātes, svinamās dienas, gadskārtas un svētki tika svinēti, vadoties pēc Saules. Jāņus un Ziemassvētkus mēs svinam tad, kad Saulīte trīs dieniņas pēc kārtas vienā laikā lec un riet un dienas garums ir vienāds. Tādēļ šo laiku sauc par saulstāvjiem. Lieldienas un Apjumības mēs svinam tad, kad diena un nakts ir vienāda garuma, tātad divpadsmit stundas. Tādas dienas gadā ir tikai divas, viena uz Lieldienām, bet otra uz Apjumībām. Šo laiku tādēļ sauc par saulgriežiem.

Gads sākas ar Ziemassvētkiem, kas vienīgie latviešu kultūrā tiek saukti un svinēti kā svētki. Simboliski šeit Saulīte pārvar tumsas laiku: no gada īsākās dienas mēs ieejam laikā, kad katra diena kļūst arvien garāka. Ar šo brīdi sākas jauns cikls. Šie ir gada lielākie un bagātākie svinamie svētki. “Svētki norit lielā bezrūpībā un līksmībā.” Uz Ziemassvētkiem gāja budēļos. Viens no vadošajiem tēliem bija čigāns (čigāniete) vai, precīzāk, Sigans (sk. I. Saprovska). Sigans ir Visuma (Dieva), katra cilvēka un visus cilvēkus caurvijošā enerģija, kura Austrumu kultūrās tiek saukta arī par ci-gun vai či-gun. Viens no šīs enerģijas ieguves avotiem ir Saule. Visa dzīvība uz pasaules ir atkarīga no Sigana. Kas noslēdz sevi, noslēdzas no citiem un no Dieva, tas bloķē sevi un drīz saslimst. Tā mēs sašaurinām vai pavisam nogriežam ceļu Siganam. Kad Sigans mūs pamet, tad mēs pārceļamies Viņsaulē.

Jāņi un Ziemassvētki – saulstāvji – veido vertikālo Saules gada rita līniju (sk. I. Saprovska). Tā ir zemes un debess līnija, kuru senlatvieši sauca par Dieva līniju. Lieldienas un Apjumības – saulgrieži – veido horizontālo Saules gada rita līniju. To sauc par Māras līniju. Tādējādi Saules rits iedalās četros gadalaikos: pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā. Katru gadalaiku mūsu senči iedalīja divos laikos. Tā Saules gads iegūst astoņus laikus: ziemas un sala laiku, sērsnu laiku, pavasara vai sulu laiku, sējas un ziedu laiku, siena vai lapu laiku, rudens vai viršu laiku, veļu laiku un ledus laiku.

Laiku mijā novietojas svinamās dienas: Ziemassvētki, Jāņi, Lielā diena un Apjumības, Meteņi, Ūsiņi, Jumji un Mārteņi. Uz Meteņiem un Mārteņiem tas ir laiks, kad Saule mūs apgaismo deviņas stundas, bet tumsa ilgst 15 stundas. Uz Ūsiņiem un Jumjiem diena ilgst 15 stundas, bet tumsa – deviņas stundas. Savienojot šīs svinamās dienas ar taisnām līnijām, no Jumjiem uz Meteņiem un no Ūsiņiem uz Mārteņiem, mēs iegūstam slīpo jeb Dieva zelta krustu. Saskaņā ar Irēnas Saprovskas pētījumiem šis krusts simbolizē “cilvēka un Dieva sadarbību Esības telpā”. Metenis, Ūsiņš, Jumis un Mārtens ir četri teiksmu tēli latviešu kultūrā.

Meteņus svinēja jautri, ar ciemošanos un vizināšanos. Šis bija arī pēdējais budēļos iešanas laiks. Šajā laikā tika plānots (mests) nākamais saimnieciskais gads un nostiprinātas saiknes ar dzimtu un tautu. Uz Meteņiem ienāk Pasaulē bērns. Līdz ar katru bērnu ierodas arī Laima kā bērna radīšanas un darināšanas līdzzinātāja, kā cilvēka mūža licējiņa. Laima met bērniem dāvanas. Tādēļ Meteņos tiek svinēta arī bērnu diena un Laimas diena.

“Lielajā dienā, kad daudzinām Saulīti, tiek svinētas krustabas Dievam - tas norāda, ka cilvēks ir jau apjautis Dieva esamību un, iespējams, arī savu misiju Esības telpā.” Lieldienās tiek gavilēts un rotāts. Lieldienu piederumi ir šūpoles, olas un plāceņi. Tiek padzītas raganas, skauģi, nelaimes un pašu sliktie ieradumi.
Ūsiņi ir laiks, kad tauta domā par savu valstiskumu un ieceļ sev valdniekus, labākos no sava vidus, vadoties pēc Dieva padoma. Šajā laikā pirmo reizi gadā laukā tiek laisti lopi.

Uz Jāņiem, kad Saulīte sasniegusi sava kāpuma kulmināciju, cilvēkam tiek dota iespēja nostāties gaismas pusē un uzturēt Dieva līnijas spēku, kamēr pasaules rits iet tumsas virzienā. Tādēļ gaismas uzturēšanai līdz rītausmai Jāņu naktī ir simboliska loma. Jāņos cilvēki attīrās, attīra savas mājas un sētas un visu pušķo. Arī šajā laikā tiek lūkoti dzīves draugi.

Dieva dēls Jumis ir zemes un auglības zīme. Tas ir pāris, dubultošanās un divkāršošanās, pavairošanās, pārticības un veiksmes simbols. Šis ir laiks, kad tiek ievākta raža. Jumis ir jāsaņem līdz Saules rietam. Jumja rituāli tiek veikti visu ražu ievākšanas laikā, kas notiek rudenājos.

Rudenājos, pirms iestājas Veļu laiks, tiek atzīmēta arī Lielā Māras diena. Māra tiek asociēta arī ar Māti. Tā ir visas dzīvās radības aizgādne, tikumu un tīrības raudzītāja un audzinātāja. Lielā Māras diena iezīmē rudens ienākšanu, pirmās vēsās dienas, miglas laiku. Tā šajā Saules ritā novietota uz pirmo pussvēti pēc Jumja dienas un tūlīt pirms Uguns dienas. To var svētīt kopā ar Uguns dienu vai, Rudenājiem beidzoties, godināt kā Veļu Māti.

Jumis, Jumja sieva Jumala un viņu bērni jumalēni un tā saime tiek godināti arī uz Apjumībām. Tādēļ šo laiku var saukt arī par ģimenes svēti. Tie ir arī pateicības svētki par visu pārticību. Uz Apjumībām visa raža ir savesta zem jumta. Tiek pušķota māja un klāts bagātīgs galds. Apjumības saistītas arī ar kāzām vai vedībām, laiku, kad ieradās šī gada pēdējie precinieki.

Pēc Apjumībām nākamajā dienā tiek rīkots Jumja tirgus un līgavu derības. Pēc tam iestājas Dievaines, senču daudzināšanas, godināšanas un piemiņas laiks. Tas ir laiks, kad mēs apzināmies sevi, savu pagātni un savu nākotni: no kurienes mēs nākam un uz kurieni ejam. Veļi dažādos Latvijas reģionos esot saukti atšķirīgi: par Urguča dienu, Veļu vakaru, Iļģu nakti vai Dievainēm. Šajā laikā viņi mums ir tuvu un palīdz.

Mārtens ir tas Dieva dēls, kurš ievada ziemas sākumu un ledus laiku. Tādēļ viņš ir stiprs un liels. Ar šo dienu beidzas saimnieciskais gads. Ar savu spēku viņš mums palīdz iziet cauri tumšākajam laikam. Tas nāk ar skaļām izdarībām. Šeit sākas ķekatās iešana. Mārtens rūpējas par bitēm un lopiem. Ziemas laikā notiek vakarēšana, kad viens pie otra iet ciemos.

Kā saprast Saules gada ritu?

Lai arī kultūras ornamentikā mūsu Saules rits atveidots simetriskām līnijām un vienādiem laukiem, tā to atveidojusi arī Irēna Saprovska savās grāmatās, īstenībā saskaņā ar Sauli ne visas gadskārtas līnijas ir taisnas un ne visi laiki ir vienāda garuma. Tas ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Latvija uz zemeslodes atrodas diezgan tālu ziemeļos, mūsu zemeslode nav apaļa, bet gan nedaudz izstiepta, tā veido elipsi, turklāt zemes ass (poli) arī ir novirzīta.

Īpaši uzskatāmi laiku lauku asimetriju (nevienādu ilgumu) var pamanīt, iedalot gadu divās daļās no Lieldienām līdz Apjumībām un no Apjumībām līdz Lieldienām, kad dienas un nakts garums ir vienādi tieši vienā dienā katrā laikā. Saules gada rita ilgums laikā no Lieldienām līdz Apjumībām ilgst 191 dienu, bet laikā no Apjumībām līdz Lieldienām - 174 dienas. Starpība ir 17 dienas.

Katru laiku senlatvieši iedalīja savaitēs. Vienā savaitē ir deviņas dienas: pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestdiena, septītdiena, pussvēte un svēte. Svēti sauca arī par svēto dienu, tīro jeb balto dienu. Ceturtdienas vakars tika svinēts par godu Mārai. To dēvēja arī par piektvakaru vai svētvakaru un saimes pirtī iešanas vakaru. Skaitlis deviņi latviešu folklorā norāda uz minimālo laika ciklu. Mūsdienu novērojumi un pētījumi ir atklājuši zemes atmosfēras izplešanās un saraušanās deviņu dienu ciklu, kas atbilst Saules magnētisko lauku izmaiņām (skatīt I. Saprovska, www.marasloks.lv).

Vadoties pēc Saules (Rīgā), Saules gada rits iegūst četrus laikus pavasarī un ziemā, katru pa 36 dienām un divām papildu dienām, trīs laikus – ledus, sējas un ziedu, siena un lapu laiku – ar 54 dienām un papildu dienām, kā arī vienu – ziemas un sala laiku – ar 45 dienām bez papildu dienām.

Manis izveidotais Saules gada rits šeit tiek sasaistīts ar Gregora kalendāru, kas ir šodienas Latvijas oficiālais kalendārs. Saules gada rits un Gregora kalendārs tiek attēloti uz vienas lapas. Saules rits ir iekrāsots Saules zelta krāsā, bet Mēness kalendārs - Mēness sudraba krāsā. Kreisajā pusē ir norādīts Saules gada rita laiks un savaite, kā arī Saules ausma, riets un dienas garums, bet labajā pusē norādīti Mēness kalendāra mēneši un nedēļas. Uz Saules gada rita dienām atzīmētas mūsu tautas svinamās dienas pēc Saules gada rita. Augšā izvietotas savaites dienas. Uz Mēness kalendāra dienām norādītas mēnešu fāzes, mūsu senču atzīmētās īpašās dienas pēc Mēness kalendāra, šodienas Gregora kalendāra svētku dienas, kā arī kalendārā ievietotās vārdu dienas.

Katrai Saules gada rita dienai atbilst viena Gregora kalendāra diena. Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, manis izveidotais Saules gada rits, sasaistot to ar Gregora kalendāru, sākas 27. decembrī, kas ir sestdiena. Pēc Saules gada rita tā ir gada pirmā diena. Katrai Gregora kalendāra dienai blakus uzrakstīti viens vai divi burti: pr (pirmdiena), o (otrdiena), t (trešdiena), c (ceturtdiena), pi (piektdiena), se (sestdiena), sv (svētdiena). Piemēram, 3o nozīme, ka tā ir mēneša trešā diena un otrdiena. Blakus esošie mēneši ir iekrāsoti dažādās krāsās. Vieglākai orientācijai, katram laikam un attiecīgajiem mēnešiem ir ievietots arī neliels grafiskais attēls.

Par dienām ar īpašiem nosaukumiem

Lielākā daļa mūsu kultūras īpašo dienu, gadu simtiem ritot, ir tikušas aizvietotas ar kristīgās reliģijas personām un īpašajiem notikumiem. Šeit pieminēšu tikai tās dienas, par kurām ir saglabājušās mūsu tautas senās tradīcijas piemiņas. Aplūkotie piemēri ir ņemti no Irēnas Saprovskas grāmatām. Vairāk par šo tēmu atradīsiet šim jautājumam īpaši veltītajos darbos.

Daudziem no mums ir zināmas dienas mūsu ikdienā, kurām ir īpaši nosaukumi, piemēram, Māras diena, Pēterdiena, Pelnu diena, Krusas diena un Govju diena. Tās tiek vairāk vai mazāk apdziedātas mūsu dainās. Bet reti kurš vēl zina, kad tieši ir šīs dienas un kāda ir bijusi to nozīme mūsu senču ikdienā. Man nav ne mazākās skaidrības par šo dienu izvietojumu. Arī pētnieku vidū valda dažādi uzskati. Tas, šķiet, ir vēl neizpētītais mūsu tautas kultūras mantojums. Mēness kalendāra dienas es izvietoju, vadoties vienīgi pēc Mēness fāzēm, kā tas norādīts I. Saprovskas grāmatā.

Piemēram, Pelnu diena ir atrodama arī Saules gadskārtā kā laiks, kad jaunais pāris uzreiz pēc Meteņiem “sāka savu kopdzīvi, izejot no tēva mājām, līdzi ņēma pelnus ar oglēm jaunajam pavardam”. Kustoņu jeb Kukaiņu diena ir laiks svētīt kukaiņus un čūskas, kustoņiem pavasarī atmostoties. Lapu diena iezīmē sējas un stādīšanas laika sākumu. Kaut stādīt jāsāk jau visu iepriekšējo savaiti, tūlīt pēc Ūsiņiem, kad Mēness ir pieaugošs. Lapu dienu vecie ļaudis turēja svētu. Šajā dienā liela nozīme bijusi kokiem. Klusums, miers, saderība cilvēkos un cilvēkiem ar Dievu. “Šai dienā bijis spēks zintnieciskām darbībām, jo latvieši zinājuši receptes veselībai un skaistumam.”

Latviešu tradīcijas par Krusas un Pērkona dienu vēl jāatklāj no jauna. Arī par Pētera dienu ir maz zināms, vienīgi tas, ka tā bijusi tūlīt pēc Jāņiem un ka līgots vēl Pēterdienā. Laidene seko pēc Pētera dienas. Tā tiek saistīta ar Laimas un Māras darbībām kā laidējām. Šī ir “Laimai veltītā svinamā diena un jauniešu lūkošanās un precību diena, kad Laima sevišķi rūpējas par meitu laišanu tautās”. Sākot ar Uguns dienu, esot sākusies vakarēšana skalu gaismā.

Veļu laiks ir mirušo garu mielošanas un piemiņas laiks. Šajā gadu ritā šim laikam atstāti divi pilnmēness laiki: ieiešana Veļu laikā uz Urgučiem un iziešana uz Dievainēm. Aitu diena ir gada pirmspēdējā pilnmēness diena. Tā tika svētīta līdzīgi Govju diena. Šajā dienā cirpa aitas. Vadoties pēc Mēness fāzēm, aitas tika cirptas visu savaiti līdz Aitu dienai. No šīs dienas sākās arī ķekatu laiks.

Noslēgumā

“Dievs, Māra, Laime ir vienota Visuma jēgas un satura izpausme tēlos, kas ietver sevī Dievu – debesu gaismu, Māru – Zemes Māti visās tās izpausmēs un Laimi – cēloņu un seku likuma izteicēju.” Citiem vārdiem, Dievs ir visuma radītājs, Māra ir radītā matērija, bet Laima – radīšanas enerģija. Māras bērni iet pēc Dieva padoma Laimas ceļu. Jautājums mums visiem: vai mēs esam Māras bērni, vai ejam Laimas ceļu pēc Dieva nodoma?

Ja mūsu tauta vēlas atdzimt, vēlas atrast savas saknes, dibināt savu pašnoteiktu un pašnodrošinātu valsti, vēlas turpināt savu dzimtu un attīstīties garā, tad mums ir jāatgriežas pie sava gaišā Saules rita, jāsāk elpot vienā ritmā ar Sauli, no jauna jāatklāj mūsu tautas riti un rituāli, svinamās un svētku dienas un jāatgriežas pie mūsu tautas vērtībām. Mums jākļūst atkal tikumīgiem, labiem, gudriem, darbīgiem, daiļiem, līksmiem, mīļiem, saderīgiem, devīgiem, taisnīgiem un dievbijīgiem. Atgriešanās pie savas tautas mūžīgā Saules gadu rita ir pirmais absolūti nepieciešamais solis tautas atdzimšanas virzienā. Tas ir solis sajust citam citu un pasauli ap mums, saklausīt Dievu visumā, sevī un savā tautā, ieraudzīt mums lemto mūsu kopējo ceļu un veidot labklājību tikumā, taisnīgumā un saderībā.

Visas mūsu tautas zināšanas ir mūsos, mūsu gēnos un mūsu tautas garā. Tās ir mums visiem pieejamas. Mums jāmācās tās sajust, saklausīt un saredzēt. Atgriezīsimies pie mūsu tautas gara, atsāksim to kopt un smelties tajā. Atgriešanās pie sava mūžīgā Saules gada rita mums to palīdzēs.

Lūdzu, uzlabo un papildini!


PS: Tuvākajās dienās būs iespējams kalendāru iegādāties veikalos. Rakstot lapas administratorei, Jūs varat saņemt PDF variantu bez maksas.



.

.

.

.




Atpakaļ uz lapas sākumu | Atpakaļ uz sākumu